Putins ir vislielākais atriebības līmenis un sodīs Ukrainu ar lielāku elles uguni, taču ir iemesls, kāpēc viņš nepalaidīs kodolieročus
TEV nebija jābūt militāram ekspertam, lai prognozētu, ka tad, kad nedēļas nogalē aizdegsies tilts no Krievijas uz Krimu, prezidents Vladimirs Putins sitīs pretī.
Un vakardienas lēmums izšaut vairāk nekā 80 raķetes Ukrainā trāpīt civiliem mērķiem un spēkstacijām bija atriebīga un ļauna rīcība.
Par laimi, vairāk nekā pusi no šīm raķetēm pārtvēra Ukrainas pretgaisa aizsardzība.
Putins deva pavēli atlaist, daļēji tāpēc, ka viņš ir atriebīgs cilvēks.
Bet tas arī parāda, kā amerikāņu izlūkdienesti ir dalījušies ar ārpasauli, ka uz viņu tiek izdarīts spiediens no Kremļa iekšienes.
Divi vājprātīgi no ārpuses — Ramzans Kadirovs čečenu kaujinieku līderis Krievijas armijā un Jevgeņijs Prigožins, brutālās algotņu armijas Vāgnera grupas vadītājs, nonāk varas vakuumā Putina militārajā pavēlniecībā.
ELLE ATBRĪVOTAPutina nežēlīgais 'ģenerālis Armagedons' aiz jaunā Ukrainas brutalitātes viļņa
PUTINA dusmasPutina brutālā apšaude notiek otro dienu, kad pilsēta netālu no NATO robežas tiek iznīcināta
Tātad Putins meklē veidus, kā atgūt iniciatīvu.
Viņš atlaida ģenerāli Aleksandru Dvorņikovu un iecēla amatā Sergeju Surovikinu ar iesauku “Ģenerālis Armagedons”.
Nežēlīgais Surovikins bija gatavs nogalināt demonstrantus Maskava 1991. gadā un gandrīz 25 gadus vēlāk viņš kļuva par 'Sīrijas miesnieku'.
Gandrīz astoņus mēnešus pēc iebrukuma Ukrainā Putins ir zaudējis iniciatīvu visās frontēs — gan politiskajā, gan militārajā, gan iekšējā.
Visvairāk lasīts izdevumā The Sun
nepieciešams
B&M pircēji steidzas pēc “satriecošām” Ziemassvētku precēm, kas viņiem “vajadzīgas”.ZVAIGZNES AGONIJA
Mārtīnas Makkatčeonas brālis pēkšņi mirst 31 nedēļas vecumā pirms kāzāmKOSMOSA SKRĒJIENS
Mani kaimiņi atsakās novietot savas DEVIŅAS automašīnas uz sava piebraucamā ceļa – es atriebjosGONGS IZGĀJIS
Martins Lūiss apdullina fanus, atklājot, ka ir bijis spiests nosūtīt atpakaļ savu OBEViņš atrodas stūrī.
Viss, ko viņš var darīt, ir dubultot visu, ko viņš ir darījis iepriekš, visus elementus, kas viņam līdz šim ir pievīluši.
Viņš ir mēģinājis visus biedēt, liekot saprast, bet nesakot, ka varētu būt kodolieroči.
Patiesībā viņam būtu jāizmanto vairākas kodolgalviņas, kas ir tuvu Hirosima kategorijai ir militārs efekts, lai kaut ko mainītu.
Tas viņu nosodītu mūžīgajam vēstures spriedumam.
Tā vietā Krievija vakar no Melnās jūras izšāva vismaz trīs raķetes Kalibr. Tās raķetes, kas spēj pārvadāt līdz 500 kg smagu kaujas lādiņu, pārgāja Moldovas gaisa telpa un moldāvi par to ir sašutuši un pieprasa paskaidrojumus.
Tāpat irānis šķiet, ka droni Ukrainā ir iesūtīti no kaimiņvalstīm Baltkrievija .
Neizrādiet bailes
Vienai raķetei izdevās tiešs trāpījums Kļičko tiltam Kijevā tādā veidā, kas šķita bezgaumīgs Putina spēku niknums.
Diez vai tā bija atriebība par stratēģisko bombardēšanu Kerčas tilts Krimā, jo Kijevas Kilčko tiltu izmanto gājēji un velosipēdisti.
Daudz nopietnāk cieta termoelektrostacija Kijevā, un šķiet, ka krievi sāk meklēt Ukrainas infrastruktūru.
Bet, kamēr Kijeva tika uzbrukta, prezidents Volodimirs Zeļenskis reidu laikā bija ielās bez aizsardzības un raidīja saviem ļaudīm.
Tā bija tieša vadība, sūtot ziņu krieviem: 'Mēs no jums nebaidāmies.'
Uzbrūkot Kerčas taisnajam tiltam, kas ir ļoti jūtīgs mērķis tā simbolikas dēļ, ukraiņi parādīja, ka Krima pieder mums.
Visos iespējamos veidos ukraiņi cenšas parādīt, ka nebaidās no krieviem.
Gaidāms, ka tuvākajās dienās un nedēļās pieaugs Krievijas uzbrukumu skaits.
Tie padarīs ikviena dzīvi nedaudz nožēlojamāku Ukrainā, iedarbojoties uz infrastruktūru, bet tas tikai palielinās ukraiņu apņēmību to atrisināt.
Neviens no šiem triecieniem neko neietekmē faktu, ka krievi zaudē kaujas laukā Hersonā, Harkovā un Luhanskā ziemeļaustrumos.
Neviens no šiem uzbrukumiem neko nemainīs.
Ukraiņiem ir jāturpina, un esmu pārliecināts, ka viņi to arī darīs.
Tas turpināsies kādu laiku, noteikti dziļi nākamajā gadā.
No šī brīža līdz nākamajai vasarai var būt pamiers, taču tas būs nestabils pamiers.
Vēl tāls ceļš ejams, līdz krievi vai nu nolems padoties, vai arī ukraiņi būs gatavi panākt kaut kādu pagaidu pamiera vienošanos.
Bet vissvarīgākais ir, lai Ukraina saglabātu mūsu atbalstu viņiem.
Viņiem ir jādara viss iespējamais, lai turpmākos sešus līdz desmit mēnešus Rietumu atbalsts būtu vēl augstākā līmenī nekā pašlaik.
Svarīga ir attieksme galvaspilsētās Eiropā . Ne tik daudz Lielbritānija, ASV un Kanāda. Mēs visi esam cieti.
Ja pa ziemu Parīzē vai Berlīnē attieksme mainīsies, ukraiņi cīnīsies.
Šī Eiropai būs smaga ziema.
Atkarībā no laikapstākļiem šī daudziem no mums var būt auksta un drūma ziema.
Šobrīd visas Eiropas vadības atbalsta Ukrainu.
Taču viņi vēl nav saskārušies ar reālu iekšzemes spiedienu samazināt šo atbalstu, lai atkal ieslēgtu apkuri.
